Azartspēļu nodoklis uzņēmumiem un azartspēļu organizatoriem

Azartspēļu nodoklis uzņēmumiem un azartspēļu organizatoriem ienes ievērojamus līdzekļus valsts budžetā. Azartspēļu industrija Latvijā ir strauji augoša nozare, kuru regulē vairāki likumi un nodokļu politikas. Viens no galvenajiem finanšu instrumentiem, kas skar azartspēļu operatorus un valsts budžetu, ir azartspēļu nodoklis.

Kā tiek aprēķināts azartspēļu nodoklis uzņēmumiem?

Latvijā azartspēļu nodoklis tiek aprēķināts, pamatojoties uz azartspēļu veidu un operatora ienākumiem. Spēkā esošie nodokļu likmju principi ietver:

Azartspēļu nodokļa likmes uzņēmumiem un organizatoriem

Azartspēļu nodokļa likmes uzņēmumiem Latvijā ir noteiktas likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atšķiras atkarībā no azartspēļu veida. Tālāk ir sniegta informācija par likmēm no 2024. gada 1. janvāra, strukturēta tabulas formā, lai nodrošinātu skaidrību un pārskatāmību.

Azartspēļu vai izložu veidsNodokļa likme
Spēļu automāti6204 eiro gadā par katru automāta spēles vietu
Rulete, kāršu un kauliņu spēles33 696 eiro gadā par katru galdu
Interaktīvās azartspēles (tiešsaistes kazino)12% no organizēšanas ieņēmumiem
Totalizators un derības15% no ieņēmumiem
Bingo10% no ieņēmumiem
Veiksmes spēle pa tālruni15% no ieņēmumiem
Izlozes (biļešu realizācija)10% no biļešu realizācijas ieņēmumiem, koriģēts atkarībā no laimestu fonda
Vietēja mēroga vienreizējas izlozes (sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas)Nav apliekamas ar nodokli

Paskaidrojumi:

Azartspēļu nodoklis uzņēmumiem: ietekme sabiedrībā

Azartspēļu nodokļa ieņēmumi veido nozīmīgu daļu no Latvijas budžeta. Līdzekļi tiek novirzīti dažādām sabiedriskām vajadzībām, tostarp veselības aprūpei, izglītībai un sporta attīstībai. Turklāt, stingra nodokļu politika palīdz ierobežot nelegālās azartspēles un veicina caurspīdīgumu nozarē.

Azartspēļu nodokļa ietekme Latvijā ir daudzšķautņaina, aptverot ekonomiskos, sociālos un regulējošos aspektus. Šis nodoklis, kas noteikts saskaņā ar likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, ir būtisks valsts budžeta ieņēmumu avots, vienlaikus kalpojot kā instruments azartspēļu nozares kontrolei un sabiedrības interešu aizsardzībai.

Tālāk sniegts detalizēts skaidrojums par azartspēļu nodokļa ietekmi, balstoties uz tā ekonomisko nozīmi, sociālajām sekām, regulējošo lomu un potenciālajiem izaicinājumiem.

Ekonomiskā ietekme

Azartspēļu nodoklis un ar to saistītās nodevas nodrošina ievērojamus ieņēmumus valsts budžetā. 2024. gadā nodokļa likmes tika paaugstinātas par aptuveni 20%, lai pielāgotos inflācijai un vidējās algas pieaugumam, kā arī lai palielinātu valsts ieņēmumus. Šie līdzekļi tiek novirzīti dažādiem sabiedriskiem mērķiem, tostarp veselības aprūpei, izglītībai, infrastruktūras attīstībai un sociālajai drošībai. Piemēram, ieņēmumi no azartspēļu nodokļa var finansēt slimnīcu aprīkojumu, skolu renovāciju vai drošības dienestu darbību, tādējādi sniedzot netiešu labumu sabiedrībai.

Azartspēļu nozare Latvijā rada arī darbavietas – no kazino darbiniekiem līdz tehnoloģiju speciālistiem, kas uztur tiešsaistes platformas. Nodokļu ieņēmumi no šīs nozares palīdz stabilizēt ekonomiku, jo tie ir salīdzinoši paredzami, ņemot vērā azartspēļu popularitāti. Tomēr jāatzīmē, ka nozares ekonomiskā ietekme nav viendabīga.

Lielie operatori, piemēram, tie, kas pārvalda desmitiem spēļu automātu vai tiešsaistes platformas, maksā ievērojamas summas, piemēram, 400 000 eiro licences nodevu par azartspēļu organizēšanu ar vairāk nekā 25 iekārtām, kā arī procentuālus nodokļus no ieņēmumiem (piemēram, 12% no interaktīvajām azartspēlēm). Mazākiem operatoriem, kuri pārvalda nelielas spēļu zāles, nodevas un nodokļi var radīt finansiālu slogu, kas dažkārt apgrūtina to darbību vai liek izvēlēties pelēko zonu, piemēram, darboties bez licences.

Sociālā ietekme

Azartspēļu nodokļa sociālā ietekme ir divējāda. No vienas puses, nodokļa ieņēmumi palīdz finansēt sociālās programmas, kas vērstas uz atkarības profilaksi un ārstēšanu, jo azartspēļu atkarība ir nopietna problēma Latvijā.

Valsts un nevalstiskās organizācijas izmanto šos līdzekļus, lai izveidotu atbalsta programmas, konsultāciju centrus un informatīvas kampaņas, kas mudina iedzīvotājus spēlēt atbildīgi. No otras puses, augstās nodokļa likmes un stingrā regulēšana var netieši ietekmēt spēlētāju uzvedību, padarot azartspēles mazāk pievilcīgas vai dārgākas, kas var mazināt problemātisko azartspēļu izplatību.

Tomēr nodokļu sistēma rada arī pretrunas. Kā minēts iepriekšējos skaidrojumos, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti balstās uz banku apgrozījuma datiem, nevis faktiskajiem laimestiem, kas var novest pie situācijām, kad spēlētāji maksā nodokļus pat par zaudētiem līdzekļiem. Tas rada neapmierinātību un uzticības zudumu valsts institūcijām, jo nodokļu sistēma var šķist netaisnīga.

Piemēram, ja persona iemaksā 10 000 eiro spēlētāja kontā un izņem 4000 eiro, VID var uzskatīt izņemto summu par laimestu, lai gan reāli ir zaudēti 6000 eiro. Šādas situācijas var veicināt sabiedrības skepsi pret nodokļu politiku un azartspēļu nozari kopumā.

Regulējošā loma

Azartspēļu nodoklis un licences nodevas kalpo kā regulējošs instruments, lai kontrolētu nozares darbību un mazinātu tās negatīvās sekas. Augstās nodevas, piemēram, 400 000 eiro par azartspēļu organizēšanu ar vairāk nekā 25 iekārtām, ierobežo tirgu, padarot to pieejamu tikai finansiāli spēcīgiem un uzticamiem operatoriem. Tas palīdz novērst nelikumīgas azartspēles un nodrošina, ka operatori ievēro stingrus noteikumus, tostarp atbildīgas spēlēšanas principus un datu aizsardzību.

Tomēr regulēšana rada izaicinājumus. Augstās nodokļa likmes un nodevas var mudināt dažus operatorus meklēt veidus, kā apiet sistēmu, piemēram, piedāvājot pakalpojumus no ārvalstīm bez Latvijas licences.

Lai gan starptautiskā informācijas apmaiņa, piemēram, caur Kopējo ziņošanas standartu (CRS), teorētiski ļauj VID uzraudzīt ārvalstu operatorus, praksē šāda uzraudzība ir sarežģīta, un nav zināmi plaši gadījumi, kad VID būtu efektīvi izsekojis šādus pārkāpumus. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp vietējiem un ārvalstu operatoriem, jo vietējie operatori ir spiesti ievērot stingrus noteikumus un maksāt augstas nodevas.

Izaicinājumi un pretrunas

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodokļu sistēmas sarežģītība un neskaidrības. Kā minēts, VID pieeja, kas balstās uz banku apgrozījuma datiem, ne vienmēr atspoguļo reālo laimestu apmēru, kas rada netaisnīgus nodokļu maksājumus. Turklāt nodokļu likmes, piemēram, 12% no interaktīvo azartspēļu ieņēmumiem vai 15% no totalizatoriem, var būt apgrūtinošas maziem operatoriem, kas savukārt var samazināt to konkurētspēju vai mudināt pārcelt darbību uz citām jurisdikcijām.

Vēl viens izaicinājums ir sabiedrības attieksme pret azartspēlēm. Augstie nodokļi un nodevas tiek pamatoti ar nepieciešamību mazināt azartspēļu sociālās sekas, taču daļa sabiedrības uzskata, ka nodokļi tiek izmantoti neefektīvi vai nepietiekami novirzīti atkarības apkarošanai.

Turklāt, lai gan 2024. gada nodokļa palielinājums tika pamatots ar inflāciju un sabiedrības interešu aizsardzību, tas var palielināt izmaksas gala patērētājiem, jo operatori var pārnest papildu slogu uz spēlētājiem, piemēram, samazinot laimestu izmaksas vai palielinot pakalpojumu maksas.

Detalizēts paskaidrojums par azartspēļu un izložu licenču nodevām Latvijā

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, azartspēļu un izložu organizētājiem, kuri vēlas saņemt vai pārreģistrēt licenci, ir jāmaksā noteiktas nodevas. Šīs nodevas ir atkarīgas no azartspēļu vai izložu veida, to mēroga (valsts vai vietējā līmenī) un iekārtu skaita, ja tādi ir iesaistīti.

Nodevas ir obligāts maksājums, kas jāveic, lai saņemtu atļauju organizēt azartspēles vai izlozes, un tās ir daļa no nozares regulēšanas sistēmas, ko pārrauga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Nodevu apmēri ir noteikti, lai nodrošinātu valsts kontroli pār azartspēļu nozari, kā arī kompensētu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar licenču izsniegšanu un uzraudzību.

Nodevas tiek iedalītas vairākās kategorijās atkarībā no organizējamās aktivitātes veida:

Nodevas jāiemaksā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) norādītajā kontā, un to nomaksa ir priekšnosacījums licences saņemšanai vai atjaunošanai. Šīs nodevas tiek pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus un nozares attīstību, un 2024. gadā tās tika palielinātas, lai pielāgotos inflācijai un citiem faktoriem.

Tālāk ir tabula, kurā apkopotas dažādas nodevas par licencēm, kas attiecas uz azartspēļu un izložu organizēšanu Latvijā (balstoties uz 2024. gada datiem):

Licences veidsNodevas apmērs
Azartspēļu pakalpojumu sniegšana (vairāk par 25 iekārtām)400 000 eiro
Azartspēļu pakalpojumu sniegšana (25 vai mazāk iekārtām)120 000 eiro
Valsts mēroga izlozes14 230 eiro gadā
Vietēja mēroga izlozes720 eiro gadā
Momentloterijas (valsts mērogā)1000 eiro par katru izlozi
Momentloterijas (vietējā mērogā)720 eiro par katru izlozi
Vienreizēja rakstura izlozes35 eiro par katru izlozi

Paskaidrojumi par tabulu:

Papildu piezīmes:

Azartspēļu nodoklis uzņēmumiem citur pasaulē

Azartspēļu nodokļa sistēmas pasaulē atšķiras atkarībā no valsts ekonomiskajām un sociālajām prioritātēm. Igaunija un Malta piedāvā zemas nodokļa likmes (5% no GGR), lai piesaistītu operatorus un veicinātu nozares izaugsmi, bet Apvienotā Karaliste un Austrālija piemēro augstākas likmes (līdz 21–30%), lai maksimāli palielinātu budžeta ieņēmumus un mazinātu sociālos riskus. Lietuva balansē starp abām pieejām ar mērenām likmēm un stingru uzraudzību.

Nākotnē globālās tendences, piemēram, tiešsaistes azartspēļu pieaugums un kriptovalūtu izmantošana, var ietekmēt nodokļu sistēmas, liekot valstīm pielāgot regulējumu, lai saglabātu konkurētspēju un efektīvi iekasētu nodokļus. Latvijai, salīdzinot ar šiem piemēriem, būtu jāapsver līdzsvars starp nodokļa likmēm un nozares ilgtspēju, lai novērstu operatoru pāreju uz zemāku nodokļu jurisdikcijām.

Izmaiņas un nākotnes perspektīvas

Pēdējos gados azartspēļu regulējums Latvijā ir pastiprināts, pieaugot nodokļu likmēm un ieviešot stingrākas prasības licencētiem operatoriem. Tas tiek darīts ar mērķi samazināt atkarību no azartspēlēm un aizsargāt patērētājus.

Azartspēļu nodokļa nākotnes perspektīvas uzņēmumiem Latvijā ir sarežģīts temats, kas ietver ekonomiskos, regulējošos un sociālos aspektus. Azartspēļu nozare Latvijā ir nozīmīgs valsts budžeta ieņēmumu avots, taču tās attīstību ietekmē gan vietējās politikas izmaiņas, gan globālās tendences tiešsaistes azartspēļu tirgū. Tālāk sniegts detalizēts skaidrojums brīvā teksta formā par azartspēļu nodokļa nākotnes perspektīvām uzņēmumiem, ņemot vērā esošos normatīvos aktus, plānotās izmaiņas, nozares izaicinājumus un potenciālās attīstības iespējas.

Saskaņā ar likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” azartspēļu nodoklis un licences nodevas ir galvenie finanšu instrumenti, kas regulē nozari Latvijā. 2024. gadā nodokļa likmes tika paaugstinātas par aptuveni 20%, lai pielāgotos inflācijai un vidējās algas pieaugumam, kā arī palielinātu valsts budžeta ieņēmumus. Piemēram, nodoklis par katru spēļu automāta vietu pieauga no 5172 eiro līdz 6204 eiro gadā, par ruletes, kāršu un kauliņu galdiem – no 28 080 eiro līdz 33 696 eiro gadā, bet interaktīvajām azartspēlēm – no 10% līdz 12% no ieņēmumiem. Turklāt 2027. gada 1. janvārī ir plānots vēl viens nodokļa palielinājums, kas, piemēram, palielinās likmi par spēļu automātiem līdz 7440 eiro gadā, par galdiem līdz 40 440 eiro gadā, bet interaktīvajām azartspēlēm – līdz 15% no ieņēmumiem

No ekonomiskā viedokļa azartspēļu nodoklis turpina nodrošināt ievērojamus ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetiem. 2023. gadā nozare ģenerēja 45,57 miljonus eiro nodokļos valsts budžetā, 3,3 miljonus eiro licences nodevās un 1,415 miljonus eiro pašvaldībām. Šie līdzekļi tiek izmantoti sabiedriskām vajadzībām, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, un plānotie nodokļu palielinājumi, visticamāk, palielinās šos ieņēmumus. Tomēr augstās likmes un licences nodevas, piemēram, 400 000 eiro par azartspēļu organizēšanu ar vairāk nekā 25 iekārtām, var apgrūtināt mazos operatorus, potenciāli samazinot to konkurētspēju salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem vai ārvalstu platformām.

Turklāt plānotā nodokļa sadales izmaiņa – no pašreizējiem 75% valsts budžetam un 25% pašvaldībām uz 90% valsts budžetam un 10% pašvaldībām – var samazināt pašvaldību motivāciju atbalstīt azartspēļu zāles to teritorijās, kas varētu veicināt to slēgšanu, īpaši Rīgas vēsturiskajā centrā, kur jau ir ieviesti ierobežojumi. Tas varētu novest pie nozares konsolidācijas, kurā dominē lielāki operatori, piemēram, Olympic Casino vai Optibet, bet mazākie uzņēmumi iziet no tirgus.

Secinot, azartspēļu nodoklis Latvijā ir nozīmīgs faktors gan valsts ekonomikai, gan sabiedrības labklājībai. Striktā regulācija palīdz nodrošināt godīgu un drošu azartspēļu vidi, vienlaikus sniedzot būtiskus ieņēmumus valsts budžetam.

BUJ

Kas maksā azartspēļu nodokli Latvijā?

Azartspēļu nodokli maksā kapitālsabiedrības, kas saņēmušas licenci azartspēļu vai izložu organizēšanai saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu un likumu “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Tas attiecas uz juridiskām personām, kas organizē azartspēles vai izlozes, piemēram, kazino, derību punktus vai interaktīvās spēles.

Kādas ir azartspēļu nodokļa likmes?

No 2024. gada 1. janvāra tās ir šādas: par katru spēļu automāta vietu uzņēmumam jāmaksā 6204 eiro gadā, par katru ruletes, kāršu vai kauliņu spēļu galdu – 33 696 eiro gadā. Interaktīvajām azartspēlēm, piemēram, tiešsaistes kazino, nodoklis ir 12% no organizēšanas ieņēmumiem. Totalizatoriem un derībām tiek piemērota 15% likme no ieņēmumiem, bingo – 10% no ieņēmumiem, bet veiksmes spēlēm pa tālruni – 15% no ieņēmumiem.

Kādas ir izložu nodokļa likmes?

Izložu nodoklis ir 10% no biļešu realizācijas ieņēmumiem, kas tiek koriģēti atkarībā no laimestu fonda un izlozes veida. Vietēja mēroga vienreizēja rakstura izlozes, ko organizē sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas, ar nodokli netiek apliktas.

Kad un kā nodoklis jāmaksā?

Azartspēļu un izložu nodoklis jāmaksā par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša 23. datumam, iemaksājot to vienotajā nodokļu kontā, ko administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Vai ir kādi izņēmumi no azartspēļu nodokļa?

Jā, azartspēles, kas organizētas transportlīdzekļos starptautiskos reisos (piemēram, kuģos vai lidmašīnās), netiek apliktas ar nodokli, ja spēļu zāli izmanto tikai reģistrēti pasažieri.

Kādas nodevas jā maksā par licencēm?

Šīs nodevas atšķiras atkarībā no azartspēļu vai izložu veida un apmēra. Piemēram, par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu ar vairāk nekā 25 iekārtām nodeva ir 400 000 eiro, bet, ja iekārtu skaits ir 25 vai mazāk, nodeva ir 120 000 eiro. Valsts mēroga izložu organizēšanai nodeva ir 14 230 eiro gadā, savukārt vietēja mēroga izlozēm – 720 eiro gadā. Momentloterijām nodeva ir 1000 eiro par katru izlozi valsts mērogā vai 720 eiro vietējā mērogā. Vienreizēja rakstura izlozēm nodeva ir 35 eiro par katru izlozi. Šīs nodevas ir jānomaksā, lai saņemtu vai atjaunotu licenci, un tās ir daļa no azartspēļu nozares regulēšanas sistēmas Latvijā.

Kāpēc azartspēļu nodoklis tika paaugstināts 2024. gadā?

Nodokļa likmes tika palielinātas par 20% no 2024. gada, lai pielāgotos inflācijai un vidējās algas pieaugumam, kā arī lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā un mazinātu azartspēļu sociālās sekas. Azartspēļu nozare ir augsta riska joma, tāpēc nodokļi un nodevas kalpo arī kā regulējošs instruments.

Vai VID uzrauga azartspēļu nodokļa maksājumus?

Jā, VID pārrauga nodokļu un nodevu maksājumus, kā arī licences atbilstību. Uzņēmumiem jāiesniedz pārskati saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (piemēram, MK noteikumi Nr. 67). Papildus Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga nozares darbību.

Vai ārvalstu azartspēļu operatori maksā nodokli Latvijā?

Ja ārvalstu uzņēmums organizē azartspēles Latvijā un ir saņēmis licenci, tam jāievēro tie paši nodokļu un nodevu noteikumi kā vietējiem operatoriem. Tomēr nodokļu uzraudzība pārrobežu situācijās var būt sarežģīta, jo ES valstis apmainās ar informāciju, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem.